GUID (globāli unikālais identifikators) ir 128 bitu identifikators, ko izmanto, lai unikāli identificētu informāciju datorsistēmās. Tas nodrošina praktiski garantētu unikalitāti, ļaujot izsekot un pārvaldīt datus izkliedētā vidē bez sadursmju riska. GUID plaši izmanto programmatūras izstrādē, datu bāzēs, operētājsistēmās un citās jomās.
GUID galvenais mērķis ir nodrošināt identifikatoru globālu unikalitāti. Atšķirībā no secīgiem numuriem vai citām lokāli pārvaldītām shēmām, GUID tiek ģenerēti, izmantojot algoritmus, kas samazina sadursmju iespējamību, pat ja identifikatori tiek izveidoti dažādās sistēmās vai organizācijās. Tas ir ļoti svarīgi sarežģītām sistēmām, kurās dati tiek pārvietoti starp dažādiem komponentiem un serveriem.
GUID struktūra sastāv no vairākiem komponentiem, tostarp laikspiedola, unikāla resursdatora identifikatora un nejaušiem skaitļiem. Šo elementu kombinācija nodrošina augstu unikalitātes pakāpi. GUID parasti tiek attēloti kā heksadecimālā virkne, kas atdalīta ar defisēm, piemēram, xxxxxxxx-xxxx-xxxx-xxxx-xxxxxxxxxxxxx.
Datu bāzēs GUID bieži izmanto kā primārās atslēgas tabulām. Tādējādi tiek novērstas problēmas, kas saistītas ar datu apvienošanu no dažādiem avotiem, kur regulāri automātiski pieaugošie identifikatori var pārklāties. GUID tiek izmantoti arī operētājsistēmās, piemēram, lai identificētu COM komponentus sistēmā Windows.
GUID izmantošana vienkāršo sistēmas integrāciju un datu apmaiņu, nodrošinot globāli unikālus identifikatorus. Tas ļauj izstrādātājiem izveidot uzticamākas un mērogojamākas lietojumprogrammas.